1.     Darījumi ar lauku zemi

Saskaņā ar likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta pirmo daļu zemi var iegūt īpašumā:

 1)Latvijas Republikas pilsoņi;

 2)valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

 3)Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31 decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgajā valstī,

 c) kuras pamatkapitālā vairāk kā puse pieder vairākiem „a” un  „b” apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4)Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi;

5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās zemnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi, ja tie pieder Latvijas Republikas pilsoņiem;

6) valsts un  pašvaldību augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas likumā noteiktajā kārtībā.

Ar 2014.gada 1.maiju Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemes var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā šī panta pirmajā daļā minētie subjekti.

Tātad Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi zemi īpašumā var iegūtu darījumu ceļā tieši tāpat kā Latvijas pilsoņi- tas ir bez jebkādiem īpašiem ierobežojumiem.

Personas, kas nav darījuma subjekti saskaņā ar minētā likuma 28.panta pirmo daļu, saskaņā ar likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otro daļu, nevar iegūt īpašumā:

1) zemi valsts pierobežas joslā;

2) zemi dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās;

3) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4) zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;

5) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;

6) zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs.

2.     Darījumi ar zemi pilsētās:

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta pirmā daļa nosaka, ka:

(1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumuun citiem likumiem:

1) Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

3) Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība):

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai — katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas;

5) valsts un pašvaldību augstskolas.

Savukārt likuma „Par zemes reformu  Latvijas Republikas pilsētās” 21.pants nosaka, ka citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas  likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. Panta pirmajā daļā, nevar iegūt īpašumā :

1) zemi valsts pierobežas joslās;

2) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;

3) lauksaimniecības un meža zemi atbilstoši pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam.

Ja pircējam ir ierobežojumi iegūt zemi īpašumā atbilstoši likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajam, pircējam jāvēršas tās republikas pilsētas vai novada domē, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, ar iesniegumu, kurā jānorāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi, iesniegumam pievienojot pirkuma līguma norakstu. Republikas pilsētas vai novada dome (vai domes priekšsēdētājs, ja zeme atrodas pilsētā) izskata iesniegumu. Ja ievērotas likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktās prasības, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”  29.pantā un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.pantā, 20 dienu laikā tiek dota piekrišana zemes iegūšanai īpašumā.