tamberga logo
Ceturtdiena, 07 Septembris 2017 21:07

Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā

Autors: 
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Saskaņā ar grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 6. jūlijā, ēkas īpašniekam, izvietojot sludinājumu vai reklāmu par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu, ir pienākums norādīt ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumā noteikto kārtību ēkai ir veikta energosertifikācija.

Ēkas energosertifikāciju saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 7.pantu veic:

1) projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;

2) ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu (līdz 2017.gada 6.jūlijam Ēku energoefektivitātes likumā bija paredzēts, ka ēkas energosertifikāciju jāveic tikai tad, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks);

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai vai valsts vai pašvaldības iestādes lietošanā nodotai publiskai ēkai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;

6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

Ēku energoefektivitātes likums paredz arī gadījumus, kad nav nepieciešams veikt ēkas energosertifikāciju:

1) Ēku energoefektivitātes likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka „ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.”,

2)  Ēku energoefektivitātes likuma 7.panta otrā prim daļa nosaka, ka „ekspluatējamas ēkas daļas energosertifikāciju var neveikt, lai šo ēku pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja ir spēkā esošs attiecīgās ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts.”.

Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 3.panta otrajai daļai Ēku energoefektivitātes likuma prasības nav jāpiemēro arī ēkām:

1)  kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;

2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;

3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;

4) kuras ir dzīvojamās ēkas, ko izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu, un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā (piemēram, vasarnīcas, dārza mājas);

5) kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā telpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem;

6) kuras paredzētas lietošanai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem;

7) kuras ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas ar zemu enerģijas pieprasījumu (kopējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā).

Saskaņā ar grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 6.jūlijā, uzraudzību un kontroli par ēkas īpašnieka pienākumu izpildi, izvietojot sludinājumu vai reklāmu par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu, veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ievērojot reklāmu un patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvos aktus.

        Ēkas vai tās daļas pircējam, īrniekam, vai nomniekam tiesības saņemt informāciju un iepazīties ar to, jau iepriekš bija paredzētas Ēku energoefektivitātes likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā (spēkā no 09.01.2013.), kas nosaka, ka :

1) ekspluatējamas ēkas vai tās daļas pircējs, īrnieks vai nomnieks vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma prasībām;

2) ekspluatējamas ēkas vai tās daļas vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu un saņemt to pēc ēkas vai tās daļas iegādes, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma prasībām un ja attiecīgais dokuments nav pievienots dzīvojamās mājas lietai.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta trešajai daļai: „Patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu.”, no kā izriet, ka arī līdz šim pircējam, īrniekam, vai nomniekam bija jāsniedz pilnīga informācija par nekustamo īpašumu, lai netiktu pārkāptas pircēja, īrnieka vai nomnieka kā patērētāja tiesības.

Arī iepriekš minēto pārdevēja, izīrētāja vai iznomātāja pienākumu izpildi (sniegt pircējam, īrniekam vai nomniekam informāciju) uzraudzību un kontroli saskaņā ar izmaiņām Ēku energoefektivitātes likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 6.jūlijā,  veic Patērētāju tiesību aizsardzības cents saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 13.panta ceturtajā daļā noteikto.

Lasīts 2752 reizes

 

Copyright © 2013 Advokātu birojs Tamberga & Partneri. Visas tiesības aizsargātas. iba2