tamberga logo
Sestdiena, 15 Janvāris 2011 02:00

Jauni nodokļi transportlīdzekļu īpašniekiem un turētājiem

Autors: 
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

     Jaunais gads ir pienācis ar kārtējām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā.

     Ar 1.janvāri spēkā esošais Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums, turpmāk tekstā – Likums, ievieš divus jaunus nodokļus – transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kuri būtiski ietekmē lielu daļu Latvijas iedzīvotājus, tai skaitā uzņēmējus.   No šī gada 1.janvāra likums „Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” ir zaudējis spēku un ikgadējā transportlīdzekļa nodeva ir aizstāta ar transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Ar jaunā nodokļa ieviešanu ir būtiski mainīta arī paša nodokļa apmaksas kārtība, kas attiecas uz vieglajiem automobiļiem.

Likums paredz divu veidu nodokļu aprēķināšanas kārtību.

       Pirmais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas veids ir nodokļa likmju summēšana atbilstoši vieglā automobiļa pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālai jaudai. Minētā kārtība ir attiecināma uz vieglo automobili, kurš ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju vai pēc savas konstrukcijas ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātas elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (piemēram, akumulators, kondensators, spararats vai ģenerators u.c.) un pirmo reizi reģistrēts pēc 2005.gada 1.janvāra, un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par pilno masu, motora tilpumu un motora maksimālo jaudu.
Šī nodokļa aprēķināšanas kārtības rezultātā lielākās izmaksas ir jaudīgāko automašīnu īpašniekiem, kuriem nodokļa apmērs var sasniegt vairākus simtus latu, savukārt, mazāk jaudīgu automašīnu īpašniekiem nodokļa apmērs salīdzinājumā ar 2010.gadā maksājamo transportlīdzekļa nodevu, varētu pat būt mazāks vai bez izmaiņām.
       Otrais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas veids ir balstīts tikai uz transportlīdzekļa pilnu masu tiem vieglajiem automobiļiem, kuri neatbilst iepriekš uzskaitītajiem tehniskajiem parametriem, pirmo reizi reģistrēti pirms 2005.gada 1.janvāra un par kuriem transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībā nav informācija par pilno masu, motora tilpumu un motora maksimālo jaudu. Par šādiem transportlīdzekļiem nodokļa apmērs ir no 25 latiem līdz 180 latiem.
Autobusiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtība paliek tāda pati kā iepriekš, aprēķinot transportlīdzekļa ikgadējo nodevu, balstīta uz minēto transportlīdzekļu pilno masu. Savukārt, kravas automobiļu ar pilnu masu virs 12 000 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek aprēķināts, pamatojoties uz asu skaitu un dzenošā tilta atsperojuma veidu.

       Līdz šī gada 1.janvārim spēkā esošais likums „Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” noteica, ka ik gadu visas juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai turējumā Latvijā ir reģistrēti transportlīdzekļi, izņemot traktortehniku, maksā transportlīdzekļu ikgadējo nodevu, kuras apmērs tika noteikts, pamatojoties uz transportlīdzekļa pilnu masu, izņemot kravas automobiļus ar pilnu masu virs 12 000 kg, kuriem bija nedaudz atšķirīga nodevas aprēķināšanas kārtība.
Minētais likums arī noteica, ka transportlīdzekļu ikgadējās nodevas mērķis ir veidot valsts autoceļu un pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas finansiālo pamatu. Savukārt, aizstājot nodevu ar nodokli Likumā vairs nav noteikts iekasētā nodokļa izlietošanas mērķis, jo visa no šī nodokļa iekasētā nauda tiek novirzīta valsts budžetā. To apstiprina arī likums „Par nodokļiem un nodevām”, kurā ir noteikts, ka nodoklis ir obligāts maksājums valsts budžetā, savukārt valsts nodeva kā obligāts maksājums valsts budžetā var tikt izmantots arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem, piemēram, valsts autoceļu un pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanai, kā to paredzēja likums „Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”.
Likumā vairs nav paredzēts, ka visi nodoklī maksātie līdzekļi ir speciāli paredzēti valsts un pašvaldības ceļu infrastruktūras uzturēšanai.
Līdz šā gada 1.janvārim spēkā bija daudz neskaidrību un strīdu izraisījušais tā sauktais „dienesta auto nodoklis”, kurš tika ieviests ar 2009.gada 1.decembra grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” un kurš paredzēja, ka darba devējam piederošas vai darba devēja rīcībā esošas vieglā pasažieru automobiļa izmantošana privātām vajadzībām tiek pielīdzināts algota darba ienākumam, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis.

       Ņemot vērā to, ka šie grozījumi attiecībā uz „dienesta auto nodokli” nebija efektīvi un arī pati valdība atzina, ka valstij nav sekmējies ar minētā maksājuma iekasēšanu paredzētajā apmērā, Likums paredz otra jauna nodokļa ieviešanu - uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.
Ja salīdzina ar „dienesta auto nodokli”, tad uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieviešana būtiski samazināja to personu loku, kuriem šāds nodoklis būtu jāmaksā. Jāatgādina, ka 2009.gada 1.decembrī pieņemtie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un uz šo grozījumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi paredzēja daudz plašāku to personu loku, kuriem ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par labumu (kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem), ko tie saņem par darba devēja vieglā pasažieru automobiļa izmantošanu uzdevumiem un vajadzībām, kas nav saistītas ar darba, dienesta vai amata pienākumu pildīšanu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu.

Tā sauktais „dienesta auto nodoklis” bija jāmaksā:

a) darbiniekiem;
b) kapitālsabiedrības īpašniekam, personālsabiedrības biedram, kooperatīvās sabiedrības dibinātājam, biedrības vai nodibinājuma dibinātājam, valdes vai padomes loceklim;
c) personām, kas pilda dienesta vai amata pienākumus valsts pārvaldes institūcijā;
d) personām, kas pilda pienākumus vēlētā valsts pārvaldes institūcijā vai citā amatā;
e) personām, kas pilda pienākumus amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu; kā arī visu iepriekšminētajos apakšpunktos uzskaitīto personas ģimenes locekļiem.


Savukārt saskaņā ar Likuma 10. un 11.pantu, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājs ir tikai komersants, kuram piešķirts komercreģistra reģistrācijas numurs un kura īpašumā vai turējumā atrodas vieglais transportlīdzeklis, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis.

Saskaņā ar Komerclikumu komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), līdz ar to, salīdzinot ar pagājušā gadā spēkā esošo regulējumu, ir būtiski sašaurināts to personu loks, kuriem ir jāmaksā nodoklis.

Likums nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā komersants par transportlīdzekļiem, kurus komersants izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, komersants to var pierādīt ar maršruta kontroles sistēmu, kas uztver globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) satelītu raidītos signālus un nosaka automobiļa koordinātas reālā laikā un vietā. Neskatoties uz to, ka šādi komersants tiek atbrīvots no nodokļa samaksas, tomēr netiek ņemts vērā, ka arī šis atbrīvojums komersantam uzliekt papildus izdevumu slogu, jo tam ir jānodrošina GPS iekārtu iegāde.

Lasīts 4577 reizes

 

Copyright © 2013 Advokātu birojs Tamberga & Partneri. Visas tiesības aizsargātas. iba2