Šī gada jūlijā Saeimā tika pieņemts Nodokļu atbalsta pasākuma likums, jeb tā sauktais „Nodokļu amnestijas likums”, kura mērķis ir „atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu.” Nodokļu amnestija galvenokārt kalpo, lai palīdzētu atgūties komercdarbības veicējiem, kuriem ir izveidojušies ievērojami nodokļu parādi un līdz ar to – tikpat ievērojamas nokavējuma naudas un soda naudas, jo tieši no tām likums palīdz parādniekam tikt vaļā. Izpildot Nodokļu amnestijas likuma prasības, parādnieks var pilnībā atbrīvoties no nokavējuma naudas un par 90% samazināt soda naudas apmēru. Nodokļa pamatparādu nodokļu amnestijas ceļā nav iespējams dzēst vai samazināt.
1. Nodokļu parādi, uz kuriem attiecas Nodokļu atbalsta pasākuma likums
Nodokļu atbalsta pasākuma likums attiecas uz šādiem nodokļiem:
1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
2) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
3) pievienotās vērtības nodoklis;
4) akcīzes nodoklis;
5) muitas nodokļi;
6) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
7) dabas resursu nodoklis;
8) nekustamā īpašuma nodoklis.
Turklāt nodokļa pamatparādām, lai tam varētu piemērot nodokļu amnestiju, jābūt tādam, kas iestājies pirms 2011.gada 1.septembra. Ja nodokļu parāds būs radies pēc šī termiņa, tam Nodokļu atbalsta pasākuma likumā minētos pasākumus nevarēs piemērot.
2. Iestāde, kas organizē nodokļu atbalsta pasākumus.
Nodokļu atbalsta pasākumus organizē Valsts ieņēmumu dienests.
Runājot par nekustamā īpašuma nodokli, jāatzīmē, ka, tā kā ar šā nodokļa administrēšanu nodarbojas vietējās pašvaldības, arī šā nodokļa nodokļu atbalsta pasākumu organizēšanu plānots uzdot pašvaldībām. Nodokļu amnestijas likums paredz, ka pašvaldība varēs izdot saistošos noteikumus par to, kādā veidā tā realizēs atbalsta pasākumus nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem, kuriem nekustamā īpašuma nodokļa parāds būs izveidojies attiecībā uz īpašumu, kas atrodas šīs pašvaldības teritorijā. Lai arī likums tiešā veidā nenosaka, kas realizē nekustamā īpašuma nodokļa atbalsta pasākumus līdz brīdim, kamēr pašvaldība saistošos noteikumus nav pieņēmusi, domājams, ka ar to nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests.
3. Nodokļu atbalsta pasākumu realizācija
Personai, kas vēlas pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (vai pašvaldībai – ja ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds).
Valsts ieņēmumu dienests (pašvaldība) pieņem lēmumu, ar kuru apmierina vai noraida lūgumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu.
Ja pieņemts pozitīvs lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma veikšanu, tad personai 21 dienas laikā (21 diena ir Nodokļu atbalsta pasākuma likumā noteiktais termiņš, ko piešķir tad, ja parādnieks nav lūdzis garāku termiņu) jānomaksā nodokļa pamatparāds un 10% no soda naudas. Taču persona var lūgt arī nodokļa pamatparāda un soda naudas maksājuma nomaksas termiņa pagarinājumu. Nodokļu atbalsta pasākuma likums paredz iespēju pagarināt nodokļa maksāšanas termiņu līdz pat 60 mēnešiem ar noteikumu, ka persona veic ikmēneša maksājumu vismaz 50 LVL apmērā.
Piemērot nodokļu atbalsta pasākumu var lūgt arī tad, ja parādniekm ir uzsākta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa. Vienīgi šajā gadījumā nodokļu maksātājam būs jānosedz uzsāktās nodokļu piedziņas izdevumi.
Nodokļu atbalsta pasākumu iespējams veikt arī tām personām, kuras uzsākušas ārpustiesas vai tiesas tiesiskās aizsardzības procesu, bet tikai tad, ja nodokļu maksājumu atbalsta pasākuma veikšana netraucē konkrēto tiesiskās aizsardzības procesu. Savukārt, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, tad nodokļa atmaksas atbalsta pasākumu vairs nevarēs veikt.
