tamberga logo
Otrdiena, 04 Februāris 2014 18:46

Grozījumi Civillikumā attiecībā uz līgumsoda regulējumu.

Autors: 
Vērtēt šo objektu
(3 balsis)

2013.gada 20.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Civillikumā” (turpmāk tekstā – Grozījumi), kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī.

 

Saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantu līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību. Savukārt, ņemot vērā Civillikuma 3.pantā noteikto principu, ka „katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības,” Grozījumi ir attiecināmi tikai uz saistībām, kas nodibinātas pēc regulējuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc 2014.gada 1.janvāra.

 

Ņemot vērā iepriekš norādīto, secināms, ka Grozījumi neattiecas uz saistībām, kas nodibinātas pirms regulējuma spēkā stāšanās, tas ir, pirms 2014.gada 1.janvāra, savukārt Grozījumi attiecas uz:

1. saistībām, kas nodibinātas pēc Grozījumu spēkā stāšanās, tas ir, pēc 2014.gada 1.janvāra;

2. ar 2015.gada 1.janvāri arī saistībām, kuras nodibinātas pirms Grozījumu spēkā stāšanās, tas ir, pirms 2014.gada 1.janvāra, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā.

 

Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz līgumsodu Civillikuma 1716., 1717., 1722., 1724.1 pantos, attiecībā procentiem Civillikuma 1764.pantā, attiecība uz samaksas sekām Civillikuma 1843.pantā.

 

 

Pirms Grozījumiem

(Civillikuma vēsturiskā redakcija no 01.07.2013.-31.12.2013.)

Pēc Grozījumiem

(Civillikuma aktuālā redakcija no 2014.gada 1.janvāra)

Komentārs

Civillikuma 1716.pants: Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1716.pants:  Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Tiek izdalīti vairāki līgumsoda veidi:

1. par saistību neizpildi vispār(konkrēta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kas nedrīkst būt izteikta vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā; līgumsods kā saistības izpildījuma alternatīva (izvēloties vienu, nevar rasīt otru, izņemot gadījums, ja tieši tā bijis norunāts (Civillikuma 720.pants), taču prasot saistības izpildījumu, var prasīt arī zaudējumu atlīdzību) vai paredzēts par atturēšanos no kādas darbības veikšanas);

2. par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā(var tikt noteikts dažādi - gan konkrētā summā, procentu veidā vai citādi, var tikt noteikts pieaugošs, taču tā apjoms ir ierobežots ar 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (atlikusī vērtība brīdī, kad iestājas līguma pārkāpums). Vienlaicīgi var prasīt kā zaudējumu, tā līgumsoda samaksu.

 

Civillikuma 1717.pants:Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1717.pants: Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Līgumsods var tikt atzīts par spēkā neesošu, pamatojoties uz Civillikuma 1717.pantu vai samazināts, pamatojoties uz Civillikuma 1724.1 pantu.

 

Civillikuma 1722.pants:Līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

Civillikuma 1722.pants: Līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

1. Par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā): līgumsodu var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža (ieskaita princips - procenti + līgumsods daļā, kas pārsniedz procentus);

2. Par saistību neizpildi vispār: līgumsodu var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību (ieskaita princips – zaudējumi + līgumsods daļā, kas pārsniedz zaudējumus vai izslēdzošs- tikai līgumsods vai tikai zaudējumi).

 

Civillikuma 1724.1 pants:Līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.

Civillikuma 1724.1 pants: Tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.

 

Tiesām noteiktas pilnvaras pēc savas iniciatīvas samazināt pieprasīto līgumsodu, ja tiek konstatēta ā pārmērība.

Civillikuma 1764. pants:Visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā.

Civillikuma 1764. pants: Visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā. Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

 

Procenti var tikt atzīti par prettiesiskiem, pamatojoties uz Civillikuma 1764.pantu.

Civillikuma 1843. pants:Ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis.

Civillikuma 1843. pants: Ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Imperatīva norma. Maksājums vispirms tiek ieskaitīts vēl nesamaksāto procentu dzēšanai, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai tad līgumsoda dzēšanai. Puses var atkāpties no pantā noteiktās kārtības tikai gadījumā, ja kreditors ir bijis ar mieru pieņemt maksājumu tikai uz kapitāla rēķina.

 

Lasīts 18751 reizes

 

Copyright © 2013 Advokātu birojs Tamberga & Partneri. Visas tiesības aizsargātas. iba2