tamberga logo
Ceturtdiena, 02 Janvāris 2014 16:23

Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Autors:  Kristīne Vāciete
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

2014.gada 01.janvārī spēkā stāsies likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (06.11.2013. likums „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””) un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (06.11.2013. likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””) veiktās izmaiņas. Minētie grozījumi cita starpā skar kapitālsabiedrības valdes locekļu ienākumu noteikšanas, to aplikšanas ar algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) tiesisko regulējumu.

 

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums „Par IIN”) 1.pants nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk — IIN) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no: 1) algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs; 2) fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības; 3) nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem; 4) nodokļa par ienākumu no kapitāla, tajā skaitā nodokļa no kapitāla pieauguma; 5) patentmaksas par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu; 6) mikrouzņēmumu nodokļa daļas atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam. Ar IIN apliekamais objekts ir iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms, bet algas nodokļa objekts ir IIN maksātāja mēneša apliekamie ienākumi (likuma „Par IIN” 3.panta pirmā daļa).

 

Likuma „Par IIN” 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka IIN maksātāja gada apliekamo ienākumu veido 1) ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši minētā likuma nosacījumiem, un 2) citi likumā minētie fiziskās personas ienākumi, par kuriem ir jāmaksā IIN.

 

Šā brīža tiesiskais regulējums nosaka, ka pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta, piemēram, darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, kā arī ienākums, kas gūts par pienākumu pildīšanu LR reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē (neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no LR reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav LR rezidents).

 

Savukārt atbilstoši augstākminētajiem likumu grozījumiem no 2014.gada 01.janvāra attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem algas nodoklis būs jāaprēķina un jāmaksā arī gadījumos, kad kapitālsabiedrības valdes loceklis pats personīgi nebūs guvis ienākumu (atlīdzību) par savu pienākumu pildīšanu, bet tiks konstatēti citi likumā „Par IIN” noteiktie kritēriji. Proti, tiks uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis ir guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram attiecīgajā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja:

1. pirmstaksācijas gadā:
a) kapitālsabiedrībai nav bijis darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura katrā pirmstaksācijas gada mēnesī nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, un
b) kapitālsabiedrības apgrozījums ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājumu ar koeficientu 3,3;

2. taksācijas gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums (likuma „Par IIN” 8.panta 2.9 daļa, spēkā no 01.01.2014.).

 

Līdz ar to, konstatējot visus iepriekšminētos kritērijus, tiks uzskatīts, ka tajā mēnesī, kad kapitālsabiedrībai ir apgrozījums, tās valdes loceklis ir guvis ar algas nodokli (t.sk., arī ar VSAOI) apliekamu ienākumu minimālās mēneša darba algas apmērā un algas nodoklis un VSAOI būs jāmaksā no faktiski neesoša kapitālsabiedrības valdes locekļa ienākuma.

 

Tomēr jāņem vērā, ka likumdevējs ir noteicis izņēmumu no iepriekšminētā principa. Proti, likuma „Par IIN” 8.panta 2.9 daļa netiks piemērota un netiks uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis ir guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, ja kāds valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kas atbilst 8.panta 2.9 daļā minētajiem kritērijiem, kā valdes loceklis 1) citā kapitālsabiedrībā mēnesī gūst atlīdzību, kas nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un 2) abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē (likuma „Par IIN” 8.panta 2.10 daļa, spēkā no 01.01.2014.).

 

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk – likums „Par UIN”) 14.1 panta pirmā daļa nosaka, ka uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem. Galvenais uzņēmums ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir LR vai tādas valsts rezidents, ar kuru LR ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu (likuma „Par UIN” 14.1 panta otrā daļa). Savukārt galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums – tādas valsts rezidents, ar kuru LR ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder: 1) galvenajam uzņēmumam; 2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem; 3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās (likuma „Par UIN” 14.1 panta trešā daļa).

 

Lasīts 9712 reizes

 

Copyright © 2013 Advokātu birojs Tamberga & Partneri. Visas tiesības aizsargātas. iba2