No 2017. gada 1. janvāra stājās spēkā 2016. gada 17. novembrī pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (turpmāk – Likums). Būtiskākās izmaiņas Likumā:

1. precizēta atsevišķa īpašuma definīcija, paredzot, ka “Atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī - Kadastra informācijas sistēma)." (Likuma 3. panta pirmā daļa);

2. attiecībā uz kopīpašuma domājamās daļas apmēra noteikšanu precizēta Likuma 5.panta trešā daļa, nosakot, ka "Dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs nemainās, ja kopējās platības izmaiņas radušās atsevišķā īpašuma robežās, tai skaitā veicot atsevišķā īpašuma pārbūvi vai atkārtotu uzmērīšanu. Kopīpašuma domājamo daļu summa veido vienu veselu";

3. attiecībā uzkopīpašuma domājamo daļu aprēķināšanu, pārrēķināšanu un  reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā noteikts, ka:

- dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu aprēķina, pārrēķina un reģistrē Kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem (Likuma 5.panta ceturtā daļa);

- Likuma 5. panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu pārrēķina un reģistrē atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (Likuma 5.panta piektā daļa);

- pēc tam, kad noslēgti visi privatizācijas objektu pirkuma līgumi vai noslēgtas vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem bez maksas pārrēķina un aktualizē Kadastra informācijas sistēmā dzīvokļa īpašumaatsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamās daļas, ja dzīvojamās mājas privatizācijas procesā kopīpašuma domājamās daļas apmērs aprēķināts neatbilstoši šā panta pirmajai daļai (Likuma 5. panta sestā daļa (par dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamo daļu pārrēķināšanu, ja dzīvojamās mājas privatizācijas procesā kopīpašuma domājamās daļas aprēķinātas neatbilstoši Likuma 5. panta pirmajai daļai) saskaņā ar Pārejas noteikumu 2. punktu stājas spēkā vienlaikus ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Zemesgrāmatu likumā izdarītajiem grozījumiem, kas nosaka pārrēķināto dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamo daļu aktualizēšanu zemesgrāmatā);

4. papildus jau Likumā noteiktajiem dzīvokļa īpašnieka pienākumiem, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir:

-  ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus (Likuma 10. panta pirmās daļas 9. punkts);

- atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu (Likuma 10. panta pirmās daļas 10. punkts);

- iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu (Likuma 10. panta pirmās daļas 11. punkts);

-  norēķināties par Likuma 10. panta pirmās daļas 2., 3. un 5. punktā norādītajiem maksājumiem (segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus Likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes) attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu (Likuma 10. panta otrā daļa);

- dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībnieki nekavējoties rakstveidā paziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu (Likuma 10. panta trešā daļa);

- dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu vai to izmaksu efektivitāti. Naudas maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība (Likuma 13. panta 2.¹ un 2.² daļa);

- dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas, nosūta pārvaldniekam (Likuma 18. panta sestā daļa);

5. Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci: vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

- atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību (Likuma 16. panta otrās daļas 2.¹ punkts). Lai pieņemtu lēmumu par Likuma 16. panta otrās daļas 2.¹ punktā minētajiem jautājumiem (par atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību), nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (Likuma 17. panta septītā daļa);

- lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu (Likuma 16. panta otrās daļas 5. punkts). Lai pieņemtu lēmumu par Likuma 16. panta otrās daļas 5. punktā minētajiem jautājumiem (par lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu), nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem (Likuma 17. panta devītā daļa);

- atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu (Likuma 16. panta otrās daļas 8. punkts);

- lai pieņemtu lēmumu par Likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem (par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā), nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (Likuma 17. panta 7.¹ punkts). Iepriekš ¾ vietā bija jānobalso 100% visiem dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšana dzīvokļu īpašnieku starpā cita starpā attiecas uz mājas teritorijas, lietošanas kārtību vai ierobežojumiem (piemēram, automašīnu novietošana tikai ar atļaujām);

6. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, var organizēt ne tikai dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks, bet arī dzīvokļa īpašnieks (Likuma 20. panta otrā, trešā un ceturtā daļa).