Virkne ierobežojumu, kurus valstis, tajā skaitā arī Latvija, ir noteikušas pēc COVID-19 uzliesmojuma, ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbību. Saistību izpilde daudziem mūsu klientiem ir kļuvusi apgrūtinoša vai pat neiespējama, tādēļ aktuāli ir kļuvuši virkne jautājumu par saistību izpildes nosacījumiem šajos apstākļos. Šajā īsajā pārskatā vēlamies norādīt uz dažiem no tiem.
Tomēr vēršam uzmanību, ka šī nav juridiska konsultācija. Šis ir vispārējs nepārvaramas varas apstākļu raksturojums. Katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli, ņemot vērā parakstītos līgumus, vienošanās un citus darījumu juridiskos apstākļus.
Vai Covid-19 un valdības veiktās darbības ir kvalificējamas kā ārkārtas nepārvaramas varas apstākļi (force majeure)?
Nē, valdības pieņemtie ierobežojumi automātiski nenozīmē nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos visās līgumattiecībās un saistību izpildēs.
Ar valdības izdotajiem rīkojumiem noteiktie ierobežojumi daudziem uzņēmējiem ir radījuši nelabvēlīgas sekas, kas ir saistītas ar līguma saistību izpildi ,t.i., pakalpojumu sniegšana, preču piegāde, samaksas veikšana utt., taču valdības izsludinātā ārkārtējā situācija pati par sevi nav nepārvarama vara un nav automātisks pamats tam, lai pārtrauktu vai apturētu jebkādu līguma saistību izpildi.
Kas ir nepārvaramas varas (force majeure) apstākļi?
LR normatīvie akti nesniedz precīzu ārkārtas apstākļu definīciju. Neskatoties uz to, atsevišķi LR Civillikuma panti (CL 1347., 1349., 1543., 1657., 1773., 2147.,2148. 2234.pants un citi) nosaka, kādos gadījumos puses ir atbrīvojamas no pienākumu izpildes, neatlīdzinot otrai pusei radītos zaudējumus. Tāpat atsauce uz ārkārtas apstākļiem ir dota starptautiskajos normatīvos aktos (Nepārvaramas varas (force majeure) formulējums ir ietverts UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā, 1980.gada Vīnes Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 79.pantā, kas nosaka līdzīgas prasības, kādas paredz arī atsevišķi Civillikuma panti gadījumiem, kad puse atbrīvojama no saistību izpildes.
No iepriekš minētajiem pantiem ir secināms, ka Nepārvarama vara (force majeure) ir apstāklis, kas atbrīvo pusi no zaudējumu atlīdzināšanas vai saistību izpildes, ja saistība nav izpildīta no līgumslēdzēja puses neatkarīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar norādīto, līguma pusei neiestājas civiltiesiskā atbildība par līguma neizpildi.
Tāpat par nepārvaramas varas apstākļiem puses var vienoties līgumā, atrunājot, kādus apstākļus puses uzskata par ārkārtas apstākļiem un kādi nosacījumi pusēm ir jāpilda, lai varētu uz tiem atsaukties (ārkārtas apstākļu ilgums, paziņojuma par to iestāšanos nosūtīšana otrai pusei un tml.).
Vai puse var atsaukties uz ārkārtas apstākļu iestāšanos, ja līgumā tas nav atrunāts?
Jā. Taču katrā konkrētajā gadījumā ir nepieciešams noskaidrot, vai bija iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu pusēm izvairīties no saistību izpildes, jo tas, ka līguma izpilde tiek apgrūtināta, nav pamats nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās konstatācijai.
Vai ir kādi nosacījumi, kas jāņem vērā, lai konstatētu ārkārtas apstākļu iestāšanos, ja līgumā tas nav atrunāts?
Tiesu praksē (judikatūrā) ir noteikts, ka nepārvaramas varas sastāv no četriem elementiem un jāizpildās visiem no tiem:
1) notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
2) saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt;
3) notikums nav radies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
4) notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu.
Tik pat svarīgi kā konstatēt visu četru apstākļu iestāšanos, ir svarīgi nošķirt grūtības no nepārvaramas varas apstākļiem.
Kā ir iespējams atšķirt nepārvaramu varu no grūtībām līguma saistību izpildē?
Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde ir neiespējama, bet grūtību gadījumā, lai arī iespējama, tā ir ļoti apgrūtināta. Turklāt grūtību gadījumā mērķis joprojām paliek saistību izpilde (kaut arī ar citiem noteikumiem). Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde tiek vai nu atcelta uz laiku, vai arī saistības vispār tiek izbeigtas
Vai puse var izbeigt līgumu, pamatojoties uz ārkārtas apstākļu iestāšanos?
Ne vienmēr. Līgums var tikt izbeigs, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos tikai gadījumā, ja tas ir paredzēts līgumā un kādi nosacījumi tam ir paredzēti.
Kādas darbības uzņēmumiem būtu jāveic, lai savu līgumsaistību izpildes atlikšanai vai izbeigšanai varētu atsaukties uz līguma punktiem par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos (force majeure)?
Vispirms, pusei, kura vēlas atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, būtu nepieciešams nosūtīt otrai pusei par to paziņojumu. Šāds paziņojums ir nosūtāms, arī tad, ja tas nav atrunāts līgumā. Ja līgumā ir noteikts pušu pienākums nekavējoties paziņot otrai pusei par nepārvaramas varas apstākļiem, kas ir ietekmējuši saistību izpildi, tad nekavējoties ir jāsagatavo un jānosūta otrai pusei paziņojums par šo apstākļu iestāšanos, to sekām un iespējamo termiņu šo seku novēršanai.
Ja paziņojums otrai pusei netika nosūtīts savlaicīgi vai vispār netika nosūtīts, tad šī pienākuma neizpilde var būt par pamatu atbildēt par zaudējumiem
Šis paziņojums ir būtisks, jo puse, kura atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem ir jāspēj pierādīt, ka līguma izpilde attiecīgajā gadījumā ir neiespējama. Tas īpaši jāpatur prātā, jo nevar izslēgt iespēju, ka otra puse vēlāk vēršas tiesā saistībā ar līguma neizpildi un ar neizpildi radītajiem zaudējumiem.
Tādēļ ir svarīgi sagatavot šo paziņojumu juridiski pareizi, minot tajā visus nepieciešamos apstākļus.
Vai ir iespēja saņemt kādas iestādes izziņu par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos konkrētajās līgumsaistībās?
Šobrīd ir iespēja vērsties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kas izsniedz Force Majeure izziņas. Tas gan ir maksas pakalpojums. Parasti izziņa par to, vai pie dotajiem apstākļiem ir vai nav konstatējama nepārvaramas varas apstākļu esamība, tiek sagatavota 14 dienu laikā vai īpaši sarežģītos gadījums - tiks noteikts papildus termiņš papildus pierādījumu iegūšanai.
Virkne ierobežojumu, kurus valstis, tajā skaitā arī Latvija, ir noteikušas pēc COVID-19 uzliesmojuma, ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbību. Saistību izpilde daudziem mūsu klientiem ir kļuvusi apgrūtinoša vai pat neiespējama, tādēļ aktuāli ir kļuvuši virkne jautājumu par saistību izpildes nosacījumiem šajos apstākļos. Šajā īsajā pārskatā vēlamies norādīt uz dažiem no tiem.
Tomēr vēršam uzmanību, ka šī nav juridiska konsultācija. Šis ir vispārējs nepārvaramas varas apstākļu raksturojums. Katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli, ņemot vērā parakstītos līgumus, vienošanās un citus darījumu juridiskos apstākļus.
Vai Covid-19 un valdības veiktās darbības ir kvalificējamas kā ārkārtas nepārvaramas varas apstākļi (force majeure)?
Nē, valdības pieņemtie ierobežojumi automātiski nenozīmē nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos visās līgumattiecībās un saistību izpildēs.
Ar valdības izdotajiem rīkojumiem noteiktie ierobežojumi daudziem uzņēmējiem ir radījuši nelabvēlīgas sekas, kas ir saistītas ar līguma saistību izpildi ,t.i., pakalpojumu sniegšana, preču piegāde, samaksas veikšana utt., taču valdības izsludinātā ārkārtējā situācija pati par sevi nav nepārvarama vara un nav automātisks pamats tam, lai pārtrauktu vai apturētu jebkādu līguma saistību izpildi.
Kas ir nepārvaramas varas (force majeure) apstākļi?
LR normatīvie akti nesniedz precīzu ārkārtas apstākļu definīciju. Neskatoties uz to, atsevišķi LR Civillikuma panti (CL 1347., 1349., 1543., 1657., 1773., 2147.,2148. 2234.pants un citi) nosaka, kādos gadījumos puses ir atbrīvojamas no pienākumu izpildes, neatlīdzinot otrai pusei radītos zaudējumus. Tāpat atsauce uz ārkārtas apstākļiem ir dota starptautiskajos normatīvos aktos (Nepārvaramas varas (force majeure) formulējums ir ietverts UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā, 1980.gada Vīnes Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 79.pantā, kas nosaka līdzīgas prasības, kādas paredz arī atsevišķi Civillikuma panti gadījumiem, kad puse atbrīvojama no saistību izpildes.
No iepriekš minētajiem pantiem ir secināms, ka Nepārvarama vara (force majeure) ir apstāklis, kas atbrīvo pusi no zaudējumu atlīdzināšanas vai saistību izpildes, ja saistība nav izpildīta no līgumslēdzēja puses neatkarīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar norādīto, līguma pusei neiestājas civiltiesiskā atbildība par līguma neizpildi.
Tāpat par nepārvaramas varas apstākļiem puses var vienoties līgumā, atrunājot, kādus apstākļus puses uzskata par ārkārtas apstākļiem un kādi nosacījumi pusēm ir jāpilda, lai varētu uz tiem atsaukties (ārkārtas apstākļu ilgums, paziņojuma par to iestāšanos nosūtīšana otrai pusei un tml.).
Vai puse var atsaukties uz ārkārtas apstākļu iestāšanos, ja līgumā tas nav atrunāts?
Jā. Taču katrā konkrētajā gadījumā ir nepieciešams noskaidrot, vai bija iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu pusēm izvairīties no saistību izpildes, jo tas, ka līguma izpilde tiek apgrūtināta, nav pamats nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās konstatācijai.
Vai ir kādi nosacījumi, kas jāņem vērā, lai konstatētu ārkārtas apstākļu iestāšanos, ja līgumā tas nav atrunāts?
Tiesu praksē (judikatūrā) ir noteikts, ka nepārvaramas varas sastāv no četriem elementiem un jāizpildās visiem no tiem:
1) notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
2) saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt;
3) notikums nav radies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
4) notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu.
Tik pat svarīgi kā konstatēt visu četru apstākļu iestāšanos, ir svarīgi nošķirt grūtības no nepārvaramas varas apstākļiem.
Kā ir iespējams atšķirt nepārvaramu varu no grūtībām līguma saistību izpildē?
Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde ir neiespējama, bet grūtību gadījumā, lai arī iespējama, tā ir ļoti apgrūtināta. Turklāt grūtību gadījumā mērķis joprojām paliek saistību izpilde (kaut arī ar citiem noteikumiem). Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde tiek vai nu atcelta uz laiku, vai arī saistības vispār tiek izbeigtas
Vai puse var izbeigt līgumu, pamatojoties uz ārkārtas apstākļu iestāšanos?
Ne vienmēr. Līgums var tikt izbeigs, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos tikai gadījumā, ja tas ir paredzēts līgumā un kādi nosacījumi tam ir paredzēti.
Kādas darbības uzņēmumiem būtu jāveic, lai savu līgumsaistību izpildes atlikšanai vai izbeigšanai varētu atsaukties uz līguma punktiem par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos (force majeure)?
Vispirms, pusei, kura vēlas atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, būtu nepieciešams nosūtīt otrai pusei par to paziņojumu. Šāds paziņojums ir nosūtāms, arī tad, ja tas nav atrunāts līgumā. Ja līgumā ir noteikts pušu pienākums nekavējoties paziņot otrai pusei par nepārvaramas varas apstākļiem, kas ir ietekmējuši saistību izpildi, tad nekavējoties ir jāsagatavo un jānosūta otrai pusei paziņojums par šo apstākļu iestāšanos, to sekām un iespējamo termiņu šo seku novēršanai.
Ja paziņojums otrai pusei netika nosūtīts savlaicīgi vai vispār netika nosūtīts, tad šī pienākuma neizpilde var būt par pamatu atbildēt par zaudējumiem
Šis paziņojums ir būtisks, jo puse, kura atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem ir jāspēj pierādīt, ka līguma izpilde attiecīgajā gadījumā ir neiespējama. Tas īpaši jāpatur prātā, jo nevar izslēgt iespēju, ka otra puse vēlāk vēršas tiesā saistībā ar līguma neizpildi un ar neizpildi radītajiem zaudējumiem.
Tādēļ ir svarīgi sagatavot šo paziņojumu juridiski pareizi, minot tajā visus nepieciešamos apstākļus.
Vai ir iespēja saņemt kādas iestādes izziņu par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos konkrētajās līgumsaistībās?
Šobrīd ir iespēja vērsties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kas izsniedz Force Majeure izziņas. Tas gan ir maksas pakalpojums. Parasti izziņa par to, vai pie dotajiem apstākļiem ir vai nav konstatējama nepārvaramas varas apstākļu esamība, tiek sagatavota 14 dienu laikā vai īpaši sarežģītos gadījums - tiks noteikts papildus termiņš papildus pierādījumu iegūšanai.
