Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Civillikums) 968.pantā noteikts, ka „uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu”. Tomēr realitātē salīdzinoši bieži pastāv gadījumi, kad zeme pieder vienam īpašniekam, savukārt ēka – citam. Šāda situācija var rasties piespiedu vai brīvprātīga dalītā īpašuma rezultātā.
Lai rastu izeju no jau ieilgušās dalītā īpašuma problēmas, ir izstrādāts un iesniegts Saeimā likumprojekts Nr.665/Lp11, kas paredz grozīt Civillikuma lietu tiesību daļu, tajā ietverot „apbūves tiesības” tiesību institūtu. Likumprojekts definē apbūves tiesību kā „ar līgumu nodibinātu tiesību būvēt un uz līgumā norādīto termiņu iegūt īpašumā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves uz svešas zemes”. Kā tas izriet no apbūves tiesības definīcijas un arī tālākā likumprojekta teksta, apbūves tiesīgajam ir īpašuma tiesības uz nedzīvojamo ēku tikai līgumā norādītā termiņa laikā. Jāpiebilst, ka likumprojekts arī nosaka, ka šis termiņš nevar būt īsāks par desmit gadiem.
Apbūves tiesība varēs būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības. Šobrīd likumprojektā un tā anotācijā ir noteikts, ka tiek prezumēts, ka apbūves tiesība ir bezatlīdzības, ja vien puses līgumā nevienojas par pretējo. Tātad, ja līgumā nekas netiek noteikts par atlīdzību, apbūves tiesīgais var lietot zemes īpašnieka zemi, zemes īpašniekam par to nesaņemot nekādu atlīdzību. Jāatceras arī, ka apbūves tiesības minimālais termiņš ir desmit gadi. Apbūves tiesības līgumā var saskatīt lielu līdzību ar nomas līgumu (zemes īpašnieks nodod zemi lietošanā otrai pusei). Kā arī – likumprojektā ir teikts, ka gadījumā, ja līgumā nav noteikts citādi, maksas apmērs apspriežams pēc noteikumiem, kas regulē nomas maksas apmēru. Tomēr pastāv prezumpcija, ka nomas līgums ir atlīdzības līgums. Tādēļ nav skaidrs, kāpēc šajā jautājumā ir pilnībā pretēja nostāja par līguma atlīdzības vai bezatlīdzības raksturu.
Loģiski rodas jautājums, kas notiek pēc šiem desmit (vai arī vairāk) gadiem, kad apbūves tiesības līguma termiņš beidzas. Likumprojektā ir noteikts, ka pēc apbūves tiesības termiņa beigām nedzīvojamās ēkas kļūst par zemes piederumu un zemes īpašnieka īpašumu, ja vien zemes īpašnieks un apbūves tiesīgais līgumā nav vienojušies par kārtību, kādā apbūves tiesīgais atbrīvo zemes gabalu no uzceltajām ēkām. Ja abas puses līgumā nav vienojušās par samaksu, būves pāriet zemes īpašnieka īpašumā bez jebkādas atlīdzības.
